čumēt

I.

1.  (no kā; ) sar. кишеть  (Рекция: кем-чем; Грам. инф.: н. в.; Окончания: 3 л.: \čumētит, \čumētат)

2. копошиться  (3 л.; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \čumētусь, \čumētишься)

LKLv59

▪ Sinonīmi

I. čumēt un kustēt; čumēt un mudžēt; mudžēt; ņudzēt

II. darb.v.

1. čumēt un kustēt; kustēt; ļumdēt; mudēt; mudžēt; murdēt; ņudzēt; ņudzināties; ņurkstēt

čumēt un kustēt -   1) ; čumēt un mudžēt; mudžēt; ņudzēt

darb.v.  -   2) ; kustēt; ļumdēt; mudēt; mudžēt; murdēt; ņudzēt; ņudzināties; ņurkstēt

2. mudžēt; ņudzēt

T09